| Chapter 10 |
1 |
P?c tam Kungs noz?m?ja v?l citus septi?desmit divus un s?t?ja vi?us pa diviem sava vaiga priek?? vis?s pils?t?s un viet?s, kur Vi?? dom?ja iet.
|
2 |
Un Vi?? tiem sac?ja: P?aujam? daudz, bet str?dnieku maz. L?dziet tad p?aujas Kungu, lai Vi?? s?ta str?dniekus sav? p?auj?!
|
3 |
Ejiet! L?k, es j?s s?tu k? j?rus vilku starp?.
|
4 |
Nenesiet l?dz nedz naudas maku, nedz somu, nedz kurpes un nevienu ce?? nesveiciniet!
|
5 |
Un kur j?s k?d? nam? ieiesiet, vispirms sakiet: miers ?im namam!
|
6 |
Un ja tur b?s miera b?rns, j?su miers mit?s p?r vi?u; bet ja n?, tad tas atgriez?sies j?sos.
|
7 |
Bet tan? pat nam? palieciet un ?diet, un dzeriet, kas vi?iem ir, jo str?dnieks ir savas algas cien?gs! Nestaig?jiet no vienas m?jas otr?!
|
8 |
Un ja j?s ieiesiet k?d? pils?t? un j?s tur uz?ems, ?diet, ko jums liks priek??!
|
9 |
Un dziediniet slimos, kas tan? ir, un sakiet vi?iem: Dieva valst?ba jums tuvu kl?t!
|
10 |
Bet ja j?s ieiesiet k?d? pils?t?, un vi?i j?s neuz?ems, izg?ju?i t?s gatv?s, sakiet:
|
11 |
Pat putek?us, kas no j?su pils?tas mums pielipu?i, m?s nokrat?m uz jums; tom?r to ziniet, ka Dieva valst?ba ir tuvu!
|
12 |
Es jums saku, ka Sodomai tai dien? b?s viegl?k nek? ?ai pils?tai.
|
13 |
B?das tev, Horacina! B?das tev Betsaida, jo, ja Tir? un Sidon? b?tu notiku?i tie br?numi, kas notika j?sos, tad t?s jau sen, rupj?s dr?b?s un pelnos s?dot, gandar?tu par gr?kiem.
|
14 |
Tie??m Tirai un Sidonai tiesas dien? b?s viegl?k nek? jums.
|
15 |
Un tu, Kafarnauma, kas l?dz debes?m esi paaugstin?ta, tiksi nogremd?ta l?dz pat ellei.
|
16 |
Kas j?s klausa, tas mani klausa; un kas j?s nicina tas nicina mani; bet kas mani nicina tas nicina to, kas mani s?t?jis.
|
17 |
Bet tie septi?desmit divi atgriez?s un priec?damies sac?ja: Kungs, pat ?aunie gari mums Tav? v?rd? padodas.
|
18 |
Un Vi?? tiem sac?ja: Es redz?ju s?tanu k? zibeni no debes?m kr?tam.
|
19 |
L?k, es jums devu varu p?r katru ienaidnieka sp?ku un ??sku un skorpiju sam??anai, un nekas jums nekait?s.
|
20 |
Tom?r nepriec?jieties par to, ka gari jums pak?auti, bet priec?jieties, ka j?su v?rdi ierakst?ti debes?s!
|
21 |
Tan? pat br?d? Vi?? gavil?ja Sv?taj? Gar? un sac?ja: Es god?ju Tevi, T?vs, debess un zemes Kungs, ka Tu to apsl?pi gudrajiem un m?c?t?jiem, bet atkl?ji mazajiem! Tie??m, T?vs, jo tas Tev t? labpaticis!
|
22 |
Mans T?vs visu man atdevis; un neviens nezina, kas ir D?ls, k? tikai T?vs; un kas ir T?vs, k? tikai D?ls un kam D?ls to v?las atkl?t.
|
23 |
Un Vi??, griezdamies pie saviem m?cek?iem, sac?ja: Sv?t?gas t?s acis, kas redz to, ko j?s redzat!
|
24 |
Jo es jums saku, ka daudzi pravie?i un ??ni?i v?l?j?s redz?t, ko j?s redzat, un nav redz?ju?i, un dzird?t to, ko j?s dzirdat, un nav dzird?ju?i.
|
25 |
Un, l?k, k?ds likumu pazin?js piec?l?s, un, Vi?u k?rdin?dams, sac?ja: M?c?t?j, ko man dar?t, lai es iemantotu m???go dz?vi?
|
26 |
Bet Vi?? tam sac?ja: Kas bausl?b? rakst?ts? K? tu lasi?
|
27 |
Un tas atbild?ja un sac?ja: M?li Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un no visas savas dv?seles, un ar visu savu sp?ku, un ar visu savu pr?tu, un savu tuv?ko - k? sevi pa?u.
|
28 |
Un Vi?? tam sac?ja: Tu pareizi atbild?ji; dari t?, un tu dz?vosi!
|
29 |
Bet vi??, grib?dams sevi attaisnot, sac?ja J?zum: Un kas tad ir mans tuv?kais?
|
30 |
Tad J?zus ies?ka un sac?ja: K?ds cilv?ks, iedams no Jeruzalemes uz J?riku, iekrita slepkavu rok?s. Tie vi?u aplaup?ja un ievainoja, un, atst?ju?i pusdz?vu, aizg?ja.
|
31 |
Bet gad?j?s, ka k?ds priesteris g?ja pa to pa?u ce?u un, vi?u ieraudz?jis, pag?ja gar?m.
|
32 |
T?pat ar? lev?ts, kad bija tan? viet?, vi?u redz?dams, pag?ja gar?m.
|
33 |
Bet k?ds samarietis, iedams savu ce?u, non?ca pie vi?a un, to ieraudz?jis, ap??loj?s.
|
34 |
Un tas, pieg?jis kl?t, aps?ja vi?a br?ces, ieliedams tan?s e?lu un v?nu, un, uzc?lis vi?u sav? lop?, aizveda to m?jviet? un r?p?j?s par vi?u.
|
35 |
Bet otr? dien? vi??, izvilcis divus den?rijus, deva tos m?jas saimniekam, sac?dams: G?d? par vi?u, un, ko tu vair?k izdosi, es, kad atgriez??os, atdo?u tev.
|
36 |
K? tev ??iet, kur? no ?iem trim bija tuv?kais tam, kas iekrita slepkavu rok?s?
|
37 |
Un vi?? atbild?ja: Tas, kas vi?am par?d?ja ??lsird?bu. Un J?zus vi?am sac?ja: Ej, un tu dari t?pat!
|
38 |
Bet notika, ka, t?l?k iedami, vi?i non?ca k?d? miest?; un k?da sieviete, v?rd? Marta, uz??ma Vi?u sav? nam?.
|
39 |
Un vi?ai bija m?sa, v?rd? Marija, kas, aps?dusies pie Kunga k?j?m, klaus?j?s Vi?a v?rdos.
|
40 |
Bet Marta, nop?l?jusies, lai vi?u lab?k apkalpotu, pien?ca un sac?ja: Kungs, vai Tev ner?p, ka mana m?sa atst?jusi mani, lai es viena kalpotu? Saki jel vi?ai, lai vi?a man pal?dz!
|
41 |
Un Kungs vi?ai atbild?ja, sac?dams: Marta, Marta, tu r?p?jies un p?lies par daudz liet?m,
|
42 |
Bet tikai viena ir nepiecie?ama. Marija izv?l?jusies sev lab?ko da?u; t? vi?ai netiks at?emta.
|
