Arturs Šniclers
Vikipēdijas raksts
Arturs Šniclers (Arthur Schnitzler, * 1862.g. 15. maijā Vīnē, † 1931.g. 21. oktobrī turpat) bija ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks - prozaiķis un dramaturgs, Vīnes modernisma pārstāvis.
[izmainīt šo sadaļu] Dzīve
Arturs Šniclers dzimis pazīstama laringologa Johana Šniclera ģimenē. No 1871. līdz 1879.g. viņš mācījies ģimnāzijā, tad turpat Vīnē studējis medicīnu, studijas beidzis 1885.g. Līdz 1894.g. bijis ārsts, taču darbojies arī kā rakstnieks. Viņa literārā debija ir stāsts "Balerīnas mīlasdziesma" (Liebeslied der Ballerine) laikrakstā Der freie Landbote 1880.g.
No 1890.g. Šniclers kopā ar saviem draugiem Hugo fon Hofmanštālu un Rihardu Bēru-Hofmanu bija viens galvenajiem Vīnes modernistiem. Kopš 20.gs. sākuma Šniclera darbi ir vieni no visvairāk iestudētajiem Vācijas un Austrijas teātros. Pēc noveles "Leitnants Gustls" (Leutnant Gustl, 1900), kurā kritiski aplūkota karavīra dzīve Austrijas armijā, publicēšanas Šnicleram tiek atņemta virsnieka pakāpe (viņš bija rezervē esošs virārsts). 1903.g. viņš apprecējās ar aktrisi Olgu Gusmanu, viņu dēlam Heinriham šajā laikā jau ir viens gads.
1921.g. Šniclers šķīrās no sievas Olgas. Viņš pakāpeniski izolējās no sabiedrības dažādu fizisku un psihisku problēmu dēļ. 1928.g. viņu spēcīgi satrieca meitas pašnāvība. Šniclers nomira 1931.g. 21. oktobrī no asinsizplūduma smadzenēs.
[izmainīt šo sadaļu] Darbi
Šniclers rakstīja prozu (stāstus, noveles, romānus) un lugas. Darbība tajos lielākoties notiek Vīnē ap gadsimta miju. Viņa darbos liela loma seksualitātei, daudzos darbos viņš pieskāries tēmām, kas tā laika literatūrā vēl bija tabu. Šniclers ir viens no iekšējā monologa tehnikas attīstītājiem vācvalodīgajā literatūrā, un vairākos viņa darbos iekšējais monologs jau pārvēršas apziņas plūsmā.
Šniclera pazīstamākie darbi ir arī latviešu valodā publicētās noveles "Leitnants Gustls", "Sapņa novele" (Traumnovelle, 1926), "Kazanovas atgriešanās" (Casanovas Heimfahrt, 1918), stāsts "Elzas jaunkundze" (Fräulein Else, 1924). Citi pazīstami darbi ir romāns "Ceļš uz brīvību" (Der Weg ins Freie, 1908), luga "Riņķa deja" (Reigen, 1896/97). Vēl latviešu valodā publicēts romāns "Terēze" (Therese, 1928) un citi darbi. Pēc "Sapņa noveles" motīviem uzņemta Stenlija Kubrika filma "Acis plaši aizvērtas" (Eyes Wide Shut, 1999).
