Valensija (Spānija)
Vikipēdijas raksts
Valensija (valensiešu - València, spāņu - Valencia) - pilsēta Spānijas austrumos Vidusjūras krastā pie Turjas upes. Trešā lielākā pilsēta Spānijā, Valensijas provinces centrs. Liela osta.
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 803 438 1 740 529 (aglom.) |
||
| Dibināta | 137.g p.m.ē. - romieši | ||
| Citi nosaukumi | Valentia (romiešu laikos) |
||
| autonomais novads (comunidad autónoma) | Valensija | ||
| province (provincia) | Valensijas province | ||
| Mājaslapa | http://www.valencia.es/ | ||
Valensija slavena ar tradicionālajiem Falles svētkiem 19.martā, kurā tiek sadedzinātas milzīgas dažāda sižeta papjē-mašē lelles, ar savu tradicionālo paelju un horchata (bezalkaholisks dzēriens, ko gatavo no riekstiem, ūdens un cukura) un ultramoderno Santjago Kalatravas projektēto Mākslas un Zinātnes pilsētu.
UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauta gotiskā Valensijas Zīda birža. Pilsēta ir pazīstama arī kā jūgendstila centrs.
Valensija ir mājvieta futbola klubam Valencia CF, kam ir daudz panākumu, piemēram, uzvara UEFA kausa izcīņā 2004. gadā.
2007. gadā par America's Cup mājvietu ir izvēlēta Valensijas pilsēta (osta).
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pilsētu dibina romieši 137.g p.m.ē. esošas ibēriešu apmetnes vietā. Rietumromas impērijai bojāejot, pilsētu ieņem vestgoti, pēc tam mauri.
1094.gadā pilsētu ieņem Sids, bet jau 1102.gadā Almoravīdi to atkaro. 1238.gadā pilsētu ieņem Aragonas karalis Žome I (Jaume el Conqueridor) un nodibina Valensijas karalisti.
XV un XVI gs. Valensija ir viena no svarīgākajām Vidusjūras pilsētām un valensiešu (kataloņu) kultūras centrs. 1478.gadā Valensijā iznāk pirmā bībele kataloņu valodā. Valensijā tiek nodibināta pirmā tipogrāfija Ibērijas pussalā.
1492.gadā Valensijas baņķieri finansē Kristofora Kolumba ceļojumu.
1609.gadā no pilsētas tiek padzīti moriski.
Spānijas Mantojuma karā Valensija ir Hābsburgu pusē, un pēc to sakāves Almansas kaujā tiek stipri ierobežotas Valensijas privilēģijas.
Kad Spānijas Pilsoņu karā (1936-39) nacionālisti uzbrūk Madridei, Valensija ir republikāniskās Spānijas galvaspilsēta (1936.g. 6.novembris - 1937.gada novembra beigas).
1957.gadā pilsēta piedzīvoja nopietnus Turjas upes plūdus. Tika nolemts upes gultni pārvietot uz pilsētas nomali. Vecās gultnes vietā tagad ir 7 km garš parks.
1982.gadā Valensijas reģionā tika izveidota sava atsevišķa federālā pārvalde.
1988.gadā Valensijā tika atklāts metro.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Valensijā dzimuši:
- Ibn Džubairs (Ibn Jubayr) (1145-1217) - ceļotājs
- Santjago Kalatrava (Santiago Calatrava) (1951-) - arhitekts
- Pedro III (Pedro III de Aragón, Pere el Gran) (1239-1285) - Aragonas un Sicīlijas karalis
