Vizma Belševica
Vikipēdijas raksts
Vizma Belševica (1931.g. 31. maijā, Rīgā - 2005.g. 6. augustā) bija latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja. Vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā, Vizma Belševica ir saņēmusi dažādus citus apbalvojumus, piemēram, Spīdolas balvu par grāmatām "Bille" un "Bille dzīvo tālāk". 1990.g. 6. decembrī ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli.
Vizma Belševica ir viena no nedaudzajiem latviešu literātiem, kas ir kļuvuši atpazīstami arī ārvalstīs.
Vizma dzimusi strādnieku ģimenē. Viņas vecāki, Jānis Belševics and Ieva Belševica, dzimusi Cīrule, dzīvoja Rīgā, Grīziņkalnā, bet Vizma lielu daļu bērnības pavadīja pie radiniekiem Ugālē.
Arī viņas dēli, Klāvs un Jānis Elsbergi, kļuvuši par pazīstamiem literātiem.
[izmainīt šo sadaļu] Bibliogrāfija (nepilnīga)
- "Visu ziemu šogad pavasaris" (1955) dzejas krājums
- "Zemes siltums" (1959) dzejas krājums
- "Ķikuraga stāsti" (1965) proza
- "Jūra deg" (1966) dzejas krājums
- "Gadu gredzeni" (1969) dzejas krājums
- "Madarās" (1976) dzejas krājums
- "Nelaime mājās" proza
- "Kamolā tinēja" (1981)
- "dzeltu laiks" (1987) dzejas krājums
- "Ievziedu aukstums" (1988)
- "Bille. Triloģija" (autobiogrāfisks romāns)
- "Bille" (1992 ASV, 1995 Latvijā)
- "Bille un karš" (sākotnēji "Bille dzīvo tālāk") (1996)
- "Billes skaistā jaunība" (1999)
- "Par saknēm būt" (1996) dzejas izlase
- "Lauzta sirds uz goda dēļa" (1997) stāsti
- "Raksti, 1.-4. sējums" (1999-2002)
- "lirika" (2004) dzejas izlase
