Harolds Aleksanders
Vikipēdijas raksts
Harolds Aleksanders (Angliski: Alexander of Tunis, Harold Rupert Leofric George Alexander, dzimis 1891. gada 10. decembrī, miris 1969. gada 16. jūnijā) bija angļu-īru grāfs, britu feldmaršals, Lielbritānijas saimnieciskās misijas vadītājs Baltijas valstīs 1919.-20. gadā, vēlāk landesvēra komandieris. Otrā pasaules kara laikā komandēja 15. armiju grupu. Vēlāk bija arī Kanādas ģenerālgubernators.
Pirmā pasaules kara laikā no 1914. līdz 1918. gadam piedalījies kaujās Francijā. No 1919. gada 26. maija līdz 12. jūlijam bija britu diplomātiskās un saimnieciskās misijas Baltijas valstīs vadītāja palīgs, no 1919. gada 12. jūlija līdz 1920. gada 18. februārim Baltijas landesvēra (vēlāk - 13. Tukuma kājnieku pulks) komandieris, 1920. gada 21. janvārī ieņēma Rēzekni.
Otrā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Birmā, Vidējo Rietumu operācijās, Ziemeļāfrikā un Itālijā. 1944. gadā feldmaršals un sabiedroto armiju virspavēlnieks Vidusjūras cīņu laukos.
No 1946. līdz 1952. gadam bija Kanādas ģenerālgubernators, no 1952. līdz 1954. gadam - Lielbritānijas Aizsardzības ministrs. Aleksanders bija labvēlīgi noskaņots pret baltiešiem un baltvāciem. Sagatavotie memuāri par pieredzi Baltijā palika nepublicēti.
[izmainīt šo sadaļu] Informācijas avoti
- Aleksanders, Latvju enciklopēdija 1962.-1982. 1.sējums, 23.lpp.
