Iprīts
Vikipēdijas raksts
| Nosaukums | Iprīts |
| Ķīmiskā formula | ClCH2CH2SCH2CH2Cl |
| Molmasa | 159 g/mol |
| Blīvums | 1270 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 14°C |
| Viršanas temperatūra | 217°C |
Iprīts (ClCH2CH2SCH2CH2Cl) (bis-2-hloretilsulfīds) tīrā veidā ir bezkrāsains, caurspīdīgs, viskozs šķidrums, bez smaržas. Parasti tas satur piemaisījumus, kas ož pēc sinepēm, tapēc šo vielu dažreiz sauc arī par sinepju gāzi. Iprītu lieto ķīmiskajiem ieročiem. Iprīts ir tioēteris (ēteris, kuram skābeklis aizvietots ar sēru). Iprītu var iegūt sēra dihlorīdam (SCl2) reaģējot ar etilēnu (CH2=CH2). Iprīts slikti šķīst ūdenī, bet labi šķīst taukos, tapēc tas var uzsūkties caur ādu (līdzīgi kā dimetilsulfāts). Iprīts pirmo reizi tika lietots 1. pasaules karā, kaujā pie Ipras, no tā arī ir cēlies šīs vielas nosaukums.
