Jasi
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2005) | 316 542 | ||
| Rakstos | 1408.g | ||
| Žudecs(Judeţ) | Jasu žudecs | ||
| Mājaslapa | http://www.primaria-iasi.ro/ | ||
Jasi (rumāniski - Iaşi) - pilsēta Rumānijas galējos austrumos pie Prutas pietekas Bahlui, netālu no Moldovas robežas. Rumānijas otrā lielākā pilsēta. Senā Moldāvijas galvaspilsēta.
Jasi ir viens no svarīgākajiem rumāņu kultūras centriem, šeit atrodas vecākā Rumānijas universitāte, un slavena konservatorija.
Jasos dzīvojis rumāņu literatūras klasiķis Mihajs Eminesku (Mihai Eminescu).
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Jasi pirmoreiz rakstos ir minēta 1408.gadā. Ap 1564.gadu Moldāvijas princis Aleksandru Lepušneanu pārvietoja Moldāvijas galvaspilsētu no Sučevas uz Jasiem. 1640.gadā Vasile Lupu tajā nodibina pirmo skolu rumāņu valodā.
1513.gadā pilsētu nopostīja tatāri, 1538.gadā - osmāņi, bet 1686.gadā - krievi.
1792.gadā Jasos tika parakstīts Jasu miera līgums starp Krieviju un Turciju, kurā tika nostiprināta Krievijas ietekme Melnās jūras piekrastē.
1821.gadā pilsētu ieņēma grieķu nacionālā varoņa Aleksandra Ipsilanta (Αλέξανδρος Υψηλάντης) karaspēks.
Jasi bija Moldāvijas galvaspilsēta līdz 1859.gadam, kad, apvienojoties Moldāvijai un Valahijai, izveidojās mūsdienu Rumānija, par kuras galvaspilsētu kļuva Bukareste.
1.pasaules kara (1916.gada decembris - 1918.gada novembris) laikā Jasi bija Rumānijas faktiskā galvaspilsēta, jo Bukaresti bija ieņēmis Centrālo valstu karaspēks.
2.pasaules kara laikā, 1944.gada 2. - 4. maijā pie Jasiem vācu un rumāņu spēkiem izdevās atsist padomju armijas uzbrukumu, tomēr šī paša gada jūlijā Jasu-Kišiņevas operācijas ietvaros Jasus ieņāma padomju armija.
Nikolaje Čaušesku valdīšanas laikā daudzas no Jasu vēsturiskās apbūves ēkām tiek nopostītas un vietā uzceltas standartmājas.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
- Korneliju Kodrianu (Corneliu Zelea Codreanu) ( 1899-1938) - politiķis, Leģionāru vadonis
- Mihals Kogalčeanu (Mihail Kogălniceanu) (1817-1891) - politiķis, pirmais Rumānijas premjers
- Aleksandru Ksenopols (Alexandru Xenopol) (1847-1920) - vēsturnieks
- Aleksandru Kūza (Alexandru C. Cuza) (1857-1947) - politiķis un teorētiķis
- Džordžs Palade (George Palade) (1912-) - biologs (šūnu pētniecība)
- Dimitrije Sturdza (Dimitrie Sturdza) (1833-1914) - valstsvīrs
