Henriks Ibsens

Vikipēdijas raksts

Henriks Ibsens

Wikimedia Commons ir pieejami multimēdiju faili par šo tēmu. Skat.:

Henriks Ibsens

Henriks Ibsens (Henrik Johan Ibsen, * 1828.g. 20. martā, † 1906.g. 23. maijā) bija izcils norvēģu dramaturgs. Ibsena literārā darbība tiek saistīta ar reālismu, naturālismu un tā saukto jauno drāmu, un viņa darbos saskatāmas arī modernisma iezīmes. Ibsens rakstījis arī dzeju.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīve

Henriks Ibsens dzimis Knuda Ibsena, turīga tirgoņa, un Marišenas Ibsenas (dzimušas Altenburgas) ģimenē nelielā Norvēģijas ostas pilsētiņā Šīenā. Viņa ģimene bija viena no vecākajām un ievērojamākajām ģimenēm visā Norvēģijā. Neilgi pēc viņa piedzimšanas ģimenes materiālais stāvoklis radikāli pasliktinājās, viņi vairākkārt mainīja dzīvesvietu. Piecpadsmit gadu vecumā Ibsenas pameta mājas un 1844.g. janvārī ierodas Grimstades pilsētiņā, kur kļūst par farmaceita Jena Orupa Reimana mācekli un sāk rakstīt pirmās lugas. 1846.g. kādai no Reimana kalponei no Ibsena piedzimst ārlaulības bērns. 1850.g. Ibsens dodas uz Kristiāniju (tagadējo Oslo), jo nolēmis stāties universitātē, taču drīz vien atsakās no šīs idejas. Tajā pašā gadā tiek publicēta viņa pirmā luga "Katilīna" (ar pseidonīmu Brīnjulfs Bjarme). Pirmā viņa luga, kas tika iestudēta, bija tajā pašā gadā izdotā drāma "Varoņu kapulauks", taču tās iestudējums neguva īpašu ievērību.

No 1852.g. Ibsens darbojas pirmajā norvēģu teātrī Bergenā, kur viņš iesaistījies vairāk nekā 145 iestudējumu veidošanā - gan kā autors, gan režisors, gan producents. 1857.g. viņš atgriezās Kristiānijā, kur kļuva par Kristiānijas Nacionālā teātra māksliniecisko vadītāju. Nākamajā gadā viņš apprecējās ar Susannu Tūresenu, un vēl pēc gada piedzimst viņu dēls Sigurds.

1864.g. ģimene pārcēlās uz Itāliju un uzsāka dzīvi Romā. Nākamajā gadā publicētā luga "Brands" ieguva plašu atzinību, ko vēl vairāk nostiprināja "Pērs Gints" (1867). Panākumu iedvesmots Ibsens aizvien vairāk savos darbos sāka paust savas idejas un uzskatus, un pamazām viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas dramaturgiem.

1868.g. Ibsens ar ģimeni pārcēlās uz Drēzdeni Vācijā, kur gadiem rakstīja, viņaprāt, savu nozīmīgāko lugu "Ķeizars un galilejietis", kas tika publicēta 1873.g. 1875.g. pārceļas uz Minheni, 1878.g. - atkal uz Romu, 1885. - atkal uz Minheni, bet 1891.g. atgriežas uz dzīvi Kristiānijā Norvēģijā. 1900.g. Ibsens pārcieš pirmo infarktu, 1906.g. viņš 78 gadu vecumā mirst.

[izmainīt šo sadaļu] Darbi

[izmainīt šo sadaļu] Lugas

"Katilīna" (Catilina, 1850)
"Varoņu kapukalns" (Kjæmpehøjen, 1850)
"Norma jeb politiķa mīlestība" (Norma eller En Politikers Kjærlighed, 1851, publicēta anonīmi)
"Jāņu nakts" (Sancthansnatten, 1852)
"Estrotas Ingere" (Fru Inger til Østeraad, 1854)
"Svētki Solhaugā" (Gildet paa Solhoug, 1855)
"Ūlafs Liljekranss" (Olaf Liljekrans, 1856)
"Helgelanes varoņi" (Hærmændene paa Helgeland, 1857)
"Mīlestības komēdija" (Kjærlighedens Komedie, 1862)
"Troņa tīkotāji" (Kongs-Emnerne, 1863)
"Brands" (Brand, 1865)
"Pērs Gints" (Peer Gynt, 1867)
"Jaunatnes savienība" (De unges Forbund, 1869)
"Ķeizars un galilietis" (Kejser og Galilæer, 1873)
"Sabiedrības balsti" jeb "Sabiedrības pīlāri" (Samfundets støtter, 1877)
"Leļļu nams" (Et dukkehjem, 1879)
"Spoki" (Gengangere, 1881)
"Tautas ienaidnieks" (En Folkefiende, 1882)
"Meža pīle" (Vildanden, 1884)
"Rosmersholma" (Rosmersholm, 1886)
"Jūras sieviete" (Fruen fra havet, 1888)
"Heda Gablere" (Hedda Gabler, 1890)
"Būvmeistars Sūlness" (Bygmester Solness, 1892)
"Mazais Eijolfs" (Lille Eyolf, 1894)
"Jūns Gabriels Borkmanis" (John Gabriel Borkman, 1896)
"Kad mēs, mirušie, mostamies" (Når vi døde vågner, 1899)