Mineraloģija
Vikipēdijas raksts
Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību (ieskaitot optisko īpašību) izpēti. Šī zinātne pēta minerālu veidošanos un destrukciju. Zinātniekus, kas nodarbojas ar mineraloģiju, sauc par mineralogiem. Pēdējā laikā mineraloģiju bieži dēvē arī par "minerālu zinātnēm" (angliski - mineral sciences).
Vēsturiski mineraloģija ir daudz nodarbojusies ar iežus veidojošo minerālu taksonomiju. Dažādu valstu mineralogu organizācijas ir apvienojušās Starptautiskajā mineraloģijas asociācijā. Tās aktivitātes iekļauj jaunatklāto minerālu nodēvēšanu (ar to nodarbojas Jauno minerālu un minerālu nosaukumu komisija (angliski - Commission of New Minerals and Mineral Names)), jau zināmo minerālu atradņu noteikšanu utt. 2004. gada nogalē šī organizācija bija reģistrējusi ap 4000 minerālu veidus. No šiem minerāliem tikai ap 150 var tikt uzskatīti par "izplatītiem", vēl ap 50 ir "samērā bieži sastopami" bet pārējie ir "reti" vai "ļoti reti".
Nesenā pagātnē, attīstoties tādām tehnoloģijām, kā, piemēram neitronu difrakcijai un aizvien pieejamākajām datoru tehnoloģijām, no kurām pēdējās ļauj veikt ārkārtīgi precīzas atomāra mēroga kristālu uzvedības simulācijas, mineraloģijas zinātne ir paplašinājusies, risinot arī neorganiskās ķīmijas un cietvielu fizikas problēmas.
Tomēr vadošais mūsdienu mineraloģijas attīstības virziens ir iežus veidojošo minerālu (piemēram, perovskīta, māla minerālu un tektosilikātu) kristāliskās struktūras izpēte. Šajā jomā ir notikuši būtiski sasniegumi, gūstot izpratni par attiecībām starp minerāla atomārā izmēra struktūrām un to funkcijām. Tas ļauj veikt, piemēram, minerālu elastisko īpašību prognozēšanu, kas ir devis jaunu ieskatu iežu seismoloģiskajās īpašībās un ar dziļuma izmaiņu saistītajiem Zemes mantijas seismogrammu pārtraukumiem. Pēdējā laika tendences liecina, ka mineraloģija iegūst aizvien lielāku kopību ar citu zinātni - materiālu zinātni.
