Stambula
Vikipēdijas raksts
|
|||
Iedzīvotāji (2006) | 10 034 830 11 912 511(agl.) |
||
Dibināta | senie grieķi 667. pmē | ||
Citi nosaukumi | Bizantija (Senajā Grieķijā) Konstantinopole (Bizantijā) |
||
Province (İl) | Stambulas province | ||
Mājaslapa | http://www.ibb.gov.tr/ |
Stambula (İstanbul) - pilsēta Turcijas ziemeļrietumos pie Bosfora jūras šauruma Zelta raga līča. Lielāka un nozīmīgākā Turcijas pilsēta. Stabulas provinces centrs.
Kaut arī mūsdienu pilsēta atrodas gan Eiropas, gan Āzijas kontinentā, pilsētas vēsturiskā daļa atrodas Eiropā.
Ilgus gadsimtus bijusi pazīstama ar nosaukumu Konstantinopole, un ir pareizticības galvenais centrs.
Stambula no 330.gada bija Romas impērijas, līdz 1453.gadam - Bizantijas impērijas, bet līdz 1923.gadam - Osmāņu impērijas galvaspilsēta. Viduslaikos Konstantinopole bija lielākā un ievērojamākā Eiropas pilsēta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
667.gada p.m.ē. sengrieķu kolonisti no Megaras pilsētas nodibināja pilsētu, ko nosauca par Bizantiju (Βυζάντιον) sava valdnieka Biza vārdā. 196.gadā pilsētu izpostīja romiešu imperators Septīmijs Severs. 330.gadā Konstantīns Lielais izvēlējās Bizantiju par Romas impērijas galvaspilsētu, un nosauca to savā vārdā par Konstantinopoli.
Pēc Rietumromas impērijas krišanas Konstatinopole turpināja būt par atlikušās Romas impērijas daļas galvaspilsētu. Kaut arī valsts turpināja saukties par Romas impēriju (Βασιλεία Ῥωμαίων, Basileía Romaíon), rietumu vēsturē šo valsti sauc par Bizantijas impēriju. Līdz pat Krusta kariem Konstantinopole bija lielākā Eiropas pilsēta, bet Bizantijas impērija - spēcīgākā Eiropas valsts. Īpašu uzplaukumu Konstantinopole piedzīvoja imperatora Justiniāna I valdīšanas laikos (527-565).
VIII un IX gadsimtā Konstantinopole bija ikonoklastu kustības centrs.
1054.gadā notika Lielā Shizma - Romas pāvests un Konstantinopoles patriarhs izslēdza viens otru no baznīcas, un Konstantinopole kļuva par pareizticības centru.
Ceturtā Krusta kara laikā 1204.gadā Konstantinopoli ieņēma un nopostīja krustneši, un Bizantijas impērijas vietā nodibināja Latīņu impēriju. Kaut arī Nīkejas impērijas valdnieks Mihails VIII Paleologs 1264.gadā Konstantinopoli atkaroja un atjaunoja Bizantijas impēriju, Ceturtais Krusta karš bija trieciens, no kura Konstatinopole vairs neatkopās, un 1453.gada 29.maijā Konstantinopoli ieņēma osmāņi un tā kļūva par Osmānu impērijas galvaspilsētu ar nosaukumu Konstatinīje (Konstantiniye). Par Stambulu (İstanbul) pilsētu oficiāli pārsauca tikai 1930.gada 28.martā.
Pilsēta bija Osmāņu impērijas galvaspilsēta līdz pat 1923.gadam, kad jaunās Turcijas republikas galvaspilsēta tika pārcelta uz Ankāru. Reiz ievērojamā pilsētas grieķu minoritāte ir beigusi pastāvēt, jo pēc 1955.gada septembra Stambulas grautiņiem gandrīz visi grieki ir pārcēlušies uz Grieķiju.
Sākot no XX gs. otrās puses Stambulā strauji pieauga iedzīvotāju skaits, jo attīstījās rūpniecība, un uz pilsētu pārcēlās iedzīvotaji no Turcijas lauku apvidiem.
[izmainīt šo sadaļu] Vietas
- Bazilikas cisterna (Yerebatan Sarnıcı) - Justiniāna laikā (VI gs) celta milzīga pazemes tvertne Konstantinopoles apgādei ar ūdeni
- Bosfora tilts (Boğaziçi Köprüsü) - 1973.gadā pabeigts tilts pāri Bosfora šaurumam
- Bulgāru Sv.Stefana baznīca (Sveti Stefan Kilisesi) - 1898.gadā celta baznīca no tērauda
- Jaunavu tornis (Kiz Kulesi) - tornis uz salas Bosforā
- Garšvielu tirgus (Mısır Çarşısı)
- Konstantinopoles hipodroms (Sultanahmet Meydani)
- Lielais tirgus (Kapalıçarşı) - viens no lielākajiem slēgtajiem tirgiem pasaulē
- Taksima laukums (Taksim Meydanı) - Stambulas centrālais laukums
- Sultāna Ahmeda mošeja (Sultanahmet Camii) - 1609-1616
- Sv.Sofijas katedrāle (Ayasofya) - 537.gadā pabeigta katedrāle. Galvenā Bizantijas impērijas baznīca. Bizantijas arhitektūras lielisks paraugs. Kopš 1453.gada - mošeja, tagad - muzejs
- Topkapi pils (Topkapı Sarayı) - vecā sultāna pils
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Stambulā dzimuši:
- Halipa Edipa Adivara (Halide Edip Adıvar) (1884-1964) - rakstniece, feministe
- Bilents Ecevits (Bülent Ecevit) (1925-) - Turcijas premjerministrs (1974–1974, 1977–1977, 1978–1979, 1999–2002)
- Ismails Envers (Envers-pašā) (Ismail Enver) (1881-1922) - jaunturku revolūcijas līderis
- Receps Tajips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) (1954-) - Turcijas premjers (2003-)
- Anrī Fajols (Henri Fayol) (1841-1925) - franču ekonomists
- Fotijs (Φωτιoς) (820-891) - Konstantinopoles patriarhs (Bibliotheca)
- Elija Kazans (Elia Kazan) (1909-2003) - ASV kinorežisors (Ilgu tramvajs/A Streetcar Named Desire, 1951)
- Anna Komnena (Anna Comnena) (1083-1153) - vēsturniece (Aleksiāde)
- Jūlijs Martovs (Юлий Мартов) (1873-1923) - menševiku līderis
- Orhans Pamuks (Orhan Pamuk) (1952-) - rakstnieks (Benim Adım Kırmızı, 2000)
- Prokls (Proclus) (412-485) - filozofs (neoplatoniķis)
- Mihails Psells (Μιχαήλ Ψελλός) (1017/1018-pēc 1078) - filozofs (Chronographia)
- Sokrāts Sholastiķis (Socrates Scholasticus) (380-?) - baznīcas vēsturnieks